lv / en / ru

Vēstures Gadu Stāsts

MUIŽAS PIRMSĀKUMI
1539.
gadā Kurzemes bīskaps Hermanis piešķir lēni. Johanam Rennem tiek piešķirta zeme un ķīla mājas celtniecībai. Top celta Berghof. Rennes ģimenei pieder arī Apuze un krogs Skrundas ceļa malā.

1645. gadā muiža Berghof un Apuze tiek pārdotas Elizabetei Koskullai ar dēlu Heinrihu Pēteri Koskullu par 22000 poļu guldeņiem. Koskullu dzimta šeit saimnieko vairāk kā 100 gadus.

1781.gadā muiža maina īpašnieku maiņas ceļā. Īpašnieki mainās vairākkārtīgi...

1781.gads Fridrihs fon Osten-Saksens;

1806.gads bruņinieks Johans von der Rops;

1819.gads advokāts Žans Dāvids de la Gards, Teodors fon Grothuss, kas atteicās no īpašuma par labu Liepājas pilsoņu gvardes rotmistram Johanam Joahimam Borkampfam;

1840. gads Prūsijas ģenerālmajors un kambarkungs Aleksandrs fon Simolins;

1843.gads Prūsijas kambarkungs un bruņinieks Aleksandrs fon Simolins.

BARONA VON MĒDEMA VASARAS UN MEDĪBU REZIDENCE

1855.gada Jāņos to nopērk barons Eberhards Georgs Fridrihs (Fedors) Juliuss fon Mēdems par 62500 rubļiem, lai izmantotu kā vasaras rezidenci un medību pili. Savulaik šis barons bijis kroņamežsargs (vietā ko sauc par Groessen jeb citos avotos Kursiten).

1905.gada revolūcija- Latvijā deg muižas un pilis. 1905.gada 6.decembrī muiža tiek nodedzināta.

1906.gadā toreizējais muižas īpašnieks barons Heinrihs Teodors Karls Otto fon Mēdems (pirmā Mēdema dēls) īpašu popularitāti guvušai arhitektu Berči dinastijai pasūta muižas atjaunošanas projektu.

Tolaik Liepājā atzinību guvušais Maksis Pauls Berči kopā ar dēliem Maksi junioru un Gvido aktīvi nodarbojās ar revolūcijas laikā nodedzināto muižu un piļu atjaunošanu.

No piedāvātajiem 4 projektiem Fon Mēdems izvēlas to, kurš rada ilūziju, ka nams ir būvēts sen un pārdzīvojis vairākas pārbūvēs.

Tādējādi tiek uzsākta Kalnamuižas kungu mājas būve pēc Gvido Berči projekta. Arī pils interjeru veidojot, tiek imitēta cauri gadsimtiem izgājušas ēkas attīstība- te var atrast gan rokoko, gan klasicisma, gan ampīra vēsmas. Darbi pabeigti 1912.gadā.

1920.gadā notiek Latvijas Republikas agrārā reforma, kad muižas kā feodālie īpašumi tiek likvidēti. Tajā laikā Latvijā bijušas reģistrētas ~2000 dažāda lieluma muižas.

Berghof pārtop par Kalnamuižu. Baronu fon Mēdemu dinastijas pārstāvji- pirmā Mēdema mazdēls un Berghof atjaunotāja dēls Manfrēds Aleksandrs Heinrihs Maksimiliāns Fedors iegriežas sava tēva un vectēva bijušajos īpašumos Otrā pasaules kara laikā. Zinātāji mēdz minēt faktu, ka tā apmeklējuma reizē muižai esot pazudusi ārduvju atslēga jeb citā variantā ārdurvju rokturis.

1918....1930. gadi ir laika periods, kad maršrutā no Aizputes uz Saldu kursē mazbānītis un pieturvietu skaitā ir arī „Kalnmuiža” .

SIEKSĀTES PAMATSKOLA:

1923-1924.gadā pilī parādās skolēni. Tajā laikā pils atrodas Sieksātes Zemkopības biedrības pārziņā, bet pagasta pašvaldība īrē pils zāli un vēlāk arī citas telpas Sieksātes pamatskolas vajadzībām.

1926.gada 1.maijā visu pili ar tai piegulošo 10,25 ha zemi iesvēta par skolu. Savā pastāvēšanas laikā skolā mācījušies no 45 līdz 110 skolēniem.

Sākumā ir bijušas 2 apvienotās klases 1.-2.klases skolēni mācījušies Līgo zālē, bet 3.-4.klases skolēni mācījušies Lielajā svinību zālē.

1942.gadā, kara laikā un līdz pat kara beigām muižā tiek izvietots vācu kara hospitālis. Kara laikā muižu apmeklē fon Mēdemu mantinieks – vecā barona mazdēls.

1975.gadā skola tiek likvidēta un pilsmuižas komplekss nonāk Rudbāržu pagasta un sovhoza „Rudbārži” rīcībā. Pils netiek apkopta un 1978.gadā tiek pamatīgi demolēta.

LIEPĀJAS PIENA KOMBINĀTA ATPŪTAS BĀZE:

1979.gadā ar Kuldīgas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas lēmumu Kalnmuiža nonāk Liepājas piena kombināta rīcībā.

Pils ēkā tiek nolemts ierīkot atpūtas un mācību bāzi. Pils ēka tiek rekonstruēta, tiek atjaunotas greznās vitrāžas, pagrabstāvā tiek izveidota pirts. Ar Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības atbalstu tiek uzposts parks, tiek rīkoti dažādi pasākumi Liepājas piena kombināta darbiniekiem, vēlāk arī visas Latvijas piensaimniekiem.

1980.gadā rodas ideja par piena muzeja izveidi Kalnamuižā. Tiek pieaicināts Miķelis Zuļģis, kas ar apbrīnojamu aktivitāti strādā pie ekspozīcijas izveides.Kādreizējā Kalnmuižas veļas mājā (vēlāk piena pieņemšanas punktā) pēc rekonstrukcijas kļūst par muzeja ēku.

1985.gada 25.maijā notiek svinīga Pienrūpniecības muzeja atklāšana. Ekspozīcijā apkopotas liecības par Latvijas pienrūpniecības pirmsākumiem no 1861.gada līdz pat 1940.gadam.

Tiek plānota muzeja otrā kārtā un vākti materiāli ekspozīcijai no 1945.gada līdz mūsdienām.

1989.gada augustā pilī notiek visus Latvijas piensaimniekus apvienojošs pasākums Mis Modere. Par skaistākajām moderēm tiek atzītas Vidzemē- Skaidrīte Zvēre, Kurzemē- Dace Kalvēna, Zemgalē- Inese Brokāne, Latgalē- Anita Slavika, bet Mis Modere titulu iegūst Ārija Grigorjeva.

1991.gadā sakarā ar īpašnieka AS „Kurzemes Piens” (kādreizējais Liepājas piena kombināts) finansiālajām problēmām Pienrūpniecības muzeju slēdz. Daļa eksponātu aizceļo uz K.Ulmaņa dzimtajām mājām „Pikšas”, daļa noklīst, daļa tiek saglabāta turpat Kalnamuižas kūtiņā.

VIESĪBU NAMS PIENA MUIŽA UN PIENA MUZEJS:

2000.gada 20.maijā- 25.gadus pēc Sieksātes pamatskolas slēgšanas notiek Sieksātes skolas absolventu salidojums.

2000.gada jūlijā notiek Piensaimnieku olimpiādes pasākumi.

2004.gada 21.janvārī tiek nodibināts uzņēmums SIA „Kalnmuižas viesnīca” ar mērķi atjaunot Berghof seno spožumu un pienrūpniecības muzeju.

2005.gada 27.augustā notiek Latvijas piensaimnieku kongress. Produktu degustācija, ekskursija pa tikko kā restaurēto pilsmuižu, koncerts, siera zupas vārīšana u.t.t. Apvienības „Vecais piensaimnieks” 5 gadu darbības atskaite.

Šī apvienība aktīvi piedalās Pienrūpniecības muzeja atjaunošanas procesā.

2006.gada 23.jūnijā Kalnamuižā atkal tiek svinēti Līgo svētki. Svētkos ar latviešu Līgo svinēšanas tradīcijām tiek iepazīstināti citu valstu vēstnieki Latvijā.

Svētku dalībniekus ar savu ierašanos pagodina Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

2006.gada 9.septembrī Kalnamuižā notiek pasākums „Latvijas lielais piena galds”. Pasākumu organizē apvienība „Vecais piensaimnieks” un viesību nams „Kalnamuiža”, šajā gadā tas ir iekļauts Latvijas Ceļojumu Maratona pasākumu klāsta un to atbalsta TAVA (Tūrisma attīstības valsts aģentūra).

2007.gada 22.februārī viesību namā Kalnamuiža viesojās LTV raidījums „Eirobusiņš”, ar mērķi iepazīties kā iespējams iegūt struktūrfondu naudu kultūrvēsturisku objektu atjaunošanai.

No 2012. gada muiža kļūst par Piena muižu - Berghof. "Viss ģeniālais ir vienkāršs. Pasaulē nav tik daudz lietu, kas reizē ir vienkāršas, tīras un skaidras, bet tai pat laika tik daudz izsakošas kā piens.

Piens aizved pie dabas, pie bērnības, vēstures, vienkāršām, patiesām un īstām vērtībām, pie lietu būtības. Tādēļ pie mums piens tiek cienīts un turēts goda vietā, ieaužot tā vērtības katrā mūsu solī – domās, darbos, vidē un attiecībās. Piena muiža – Berghof."

2012. gada vasarā ceļotājiem ar auto-karavānām ir pieejams labiekārtots kempinga laukums.

2012.gada rudenī muižā atklāja jaunizveidoto sporta kompleksu, kurā iekļauti divi tenisa korti un multifunkcionāls sporta laukums, kuru iespējams pielāgot vairākiem sporta veidiem — tenisam, minifutbolam, florbolam, basketbolam, volejbolam, badmintonam, rokasbumbai.

2013.gada vasarā sāka dzīvot briedīši un aitiņas.

2014.gadā tiek uzcelta Lielā Svinību māja - Baronstaļļi, kur ir iespēja rīkot elegantas viesības lielam ciemiņu skaitam.